Kalanhoja
Pieejamas dažāda lieluma.

No visām kalanhojām ārstniecībā izmanto plūksnaino kalanhoju (Kalanchoe pinnata), lai gan arī citām ir vairākas vērtīgas, ārstnieciskas īpašības.

Plūksnainajai kalanhojai raksturīgas biezas lapas, kas pēc formas ir iegareni olveida un ar robotām malām. Lielākām lapām malās novērojami tādi kā sīki mezgli, no kuriem ar laiku attīstās jauni augi, savukārt stumbra daļa ir gluži kā pārkoksnējusies. Visbiežāk šis augs sasniedz 60 centimetru augstumu, bet var novērot, ka tas izaug pat 120 centimetrus augsts.

Drogai izmanto auga sulīgās galotnes un lapas. No tām iegūst sulu un ekstraktu.

Savulaik plūksnainā kalanhoja dēvēta par ”simt vainu dakteri” un tam bijuši pamatoti iemesli. Iesnu ārstēšanā šī auga lapu sulu var iepilināt degunā, bet, ja gadījies saaukstēties un parādījies arī klepus, tad divas stundas pēc dienas pēdējās ēdienreizes var apēst vidēju lielu auga lapu, un slimības simptomi ievērojami ātri pazudīs. Arī angīnas gadījumos tautas medicīnas atzinēji iesaka košļāt tieši šo augu, jo tas neticami ātri mazina sāpes. Ja kaut nedaudz sāp kakls, arī tad var droši ēst lapas, kaut ar visiem bērniņiem, kas karājas pie lapas. Kalanhojas novārījumu var lietot kakla skalošanai, brūču ārstēšanai un pat kosmetoloģijā, tīrot seju. Pirms preparātu sagatavošanas augu, kas sasniedzis piecu gadu vecumu, trīs dienas nelaista un notur tumšā vietā.

Audzēšana

Audzēšanas ziņā šis augs nav prasīgs pret piemērotiem apstākļiem un tas itin labi spēs pielāgoties dažādiem klimatiem. Patiesībā ir pat grūti atrast apstākļus, kuros šis augs nejustos labi, tāpēc atliek vien ievērot to, lai augs nebūtu pārāk tiešos saules staros, bet gan pusēnā, savukārt laistīšanā jāievēro mērenība. Augsne nedrīkst būt slapja, bet arī speciāli iekaltēt to nevajadzētu. Pārbaudi augsnes mitrumu ar pirkstu, ja tā ir sausa, tad aplej, bet tā, lai zeme būtu viegli mitra.

Šis augs ir unikāls ar to, ka nogriežot lielu lapu, ar laiku izveidosies jauni ar augi ar stumbru, lapām un saknēm, tāpēc arī pavairot to nav grūti.

Kāpēc Vācijā kalanhoju dēvē par “Gētes lapām”

Visbiežāk audzē plūksnaino, Degramona kalanhoju, un pēdējā laikā dažādām krāsām sīkiem ziediem ziedošo Blosfelda kalanhoju. Pēc astoņu gadu pētījumiem zinātniski pierādīts, ka plūksnainās kalanhojas sulai piemīt antibakteriālas, pretiekaisuma un brūces dziedējošas īpašības un tikai pēc septiņu gadu pārbaudēm klīnikās to atļāva lietot medicīniskā praksē un ražot rūpnieciski.

Tautas medicīnā plaši izmanto Degramonas kalanhoju. Tās lapu malās attīstās vairumpumpuri, no kuriem veidojas sīki augi – “bērniņi” ar 2 – 3 lapiņām un baltām pavedienveida saknītēm. Nokrītot augsnē, pumpuri iesakņojas un izaug jauns augs. Mazie “bērniņi” ir dzīvotspējīgi, jo gadu var iztikt bez ūdens, saglabājot augšanas spējas. Vācijā kalanhoju dēvē par “Gētes lapām”, jo Volfgangs Gēte, nodzīvojot ilgu mūžu, organisma atjaunināšanai un pretestības spēju stiprināšanai ikdienā lietoja ēdamkaroti “bērniņu”.

Augi satur organiskās skābes: ābolskābi, citronskābi, skābeņskābi un etiķskābi, fermentus, kas veicina žults izdali, mazina organisma autointoksikācijas risku un uzlabo uztura uzsūkšanās procesu, kā arī kalciju, vitamīnus C un P. No makro un mikroelementiem lapās ir daudz alumīnija, magnija, kalcija, vara, cinka, dzelzs, silīcija un mangāna, daudz miecvielu, polisaharīdu, kā arī citu bioloģiski aktīvu vielu. Preparāti stimulē imūnsistēmu, dziedē brūces, piemīt pretiekaisuma, baktericīdas, pretsāpju, asinis apturošas spējas, tie labi attīra brūces no atmirušiem audiem, veicina ādas un gļotādas atjaunošanos.

Iesaka košļāt un pievienot salātiem

Zinātniski pamatoti ir noteikumi, ka pirms preparātu gatavošanas nogrieztās auga lapas nomazgā aukstā, tekošā ūdenī, apžāvē un uz septiņām dienām ievieto ledusskapī 5 – 10 grādu temperatūrā, to nepārsniedzot. Atrodoties ekstremālos apstākļos – tumsā, aukstumā, augā veidojas biogēnie stimulatori, kas ļauj auga šūnām izdzīvot, neaiziet bojā. Nonākot cilvēka organismā, minētās vielas to pozitīvi iespaido.

Apbrīnojamas ir kalanhojas ārstnieciskās spējas, un tās kopš seniem laikiem izmanto tautas un tradicionālajā medicīnā, visbiežāk sulas veidā. Uzskata, ka sulai piemīt spēcīgākas ārstnieciskas īpašības un palielināts bioloģiski aktīvo vielu daudzums, to gatavojot augusta sākumā vai oktobra beigās. Visplašāk kalanhoju lieto ķirurģijā, ginekoloģijā, stomatoloģijā, ausu un acu slimību ārstēšanā. Pirms sulas izspiešanas zaļās lapas un stublāju sasmalcina, iegūstot viendabīgu, pusšķidru masu, kuru nospiežot, rodas duļķaina sula. Lai sula būtu dzidra, to nostādina ledusskapī, izfiltrē un iekonservē, pievienojot spirtu līdz 20 procentiem. Noslēgtos traukos sulu gadu uzglabā vēsā vietā.

Tautas medicīnā kalanhojas sulu izmanto tīrā veidā gripas profilaksē (sakarā ar novēroto pretvīrusu aktivitāti), ARS, iesnu un angīnas ārstēšanā. Ieteicams kalanhojas lapas košļāt minētajos gadījumos. Kalanhojas lapas var uzskatīt par vitamīnu avotu pavasarī, tāpēc ieteicams tās pievienot salātiem. Saaukstēšanās sākuma stadijā glāzei ūdens pievieno tējkaroti svaigas sulas un izdzer. Iesnu gadījumā svaigi spiestu sulu (atšķaidītu ar ūdeni vai eļļu 1:5) pilina trīs, četras reizes dienā pa pāris pilieniem katrā nāsī. Atsevišķos gadījumos gripas komplikāciju deguna blakusdobumu iekaisuma novēršanai pilina degunā arī no lapām izspiestu svaigu sulu. Kairinot gļotādu, tā izraisa šķaudīšanu un tādā veidā attīra dobumus.

Palīdz atveseļoties pēc smagām slimībām

Ja ir angīna, tonsilīts, smaganu iekaisuma paasinājums, pēc iespējas biežāk rīkles dobumu skalo ar sulai pievienotu siltu ūdeni vienādās attiecībās. Citā variantā divas ēdamkarotes sasmalcinātu lapu aplej ar glāzi vāroša ūdens, vāra ūdens vannā 2 – 3 minūtes, nostādina 20 minūtes, izkāš un pēc iespējas biežāk novārījumu lieto mutes dobuma un kakla skalošanai. Ārstēšanas kurss – vismaz nedēļa.

Paradontozes, mutes gļotādas iekaisuma gadījumos ieteicams sulā samērcēt nelielus vates vai marles tamponus un pielikt kompresi iekaisušai vietai, noturot to 30 – 40 minūtes vairākas reizes dienā. Ārstēšanas kurss ir ne mazāk kā nedēļa. Zobu sāpju gadījumā sāpošā zoba rajonā smaganai pieliek sulā samērcētu marlīti uz 10 – 20 minūtēm 2 – 3 reizes dienā, var piesiet arī ārpusē pie vaiga un noturēt visu nakti līdz zobārsta apmeklējumam. Dzirdes nerva iekaisuma gadījumā ausī ievieto kalanhojas izvilkumā samitrinātu tamponu. Ausi pārklāj ar vati un silti nosien ar vilnas audumu uz nakti.

Sevišķi lielu popularitāti kalanhoja ieguva kā biostimulators pēc akadēmiķa V. Filatova eksperimentāliem un klīniskiem pētījumiem. Pēc smagām pārslimotām slimībām, vispārēja nespēka, fiziska, nervu izsīkuma, ēstgribas un vitamīnu trūkuma gadījumos iesaka katru dienu apēst tējkaroti “bērniņu” vai pievienot tos pie salātiem. Ieteicams izmantot arī šādu maisījumu: 150 gramiem svaigas kalanhoju sulas pievienot 250 gramus medu un 350 gramus vīna “Kagors”, nostādina to 4 – 5 dienas tumšā vietā, periodiski saskalojot, un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Ārstēšanas kursa ilgums ir vismaz divas nedēļas. Tā kā sulai piemīt pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība, kā arī tā regulē organisma vispārējo vielmaiņu un šūnu vielmaiņas procesus, to izlieto artrozes un poliartrīta ārstēšanā. Kompresēm var izmantot arī biezumus, kas palikuši pēc sulas izspiešanas, sajaucot tos ar medu.

Veicina sasitumu un nobrāzumu pazušanu

Gastrīta, kuņģa čūlas gadījumos dziednieki iesaka lietot svaigi spiestu sulu pa tējkarotei trīs reizes dienā vai sagatavot uzlējumu. Smalki sasmalcina glāzi kalanhojas lapu un pārlej ar pusglāzi spirta, pievienojot tējkaroti medus. Nostādina uzlējumu siltā, tumšā vietā 45 dienas, periodiski saskalojot. Izkāš un uzglabā ledusskapī, lietojot to pa ēdamkarotei rītos pirms ēšanas. Ārstēšanas kurss – mēnesis. Pēc mēneša pārtraukuma ārstēšanas kursu var atkārtot. Ja ir hronisks gastrīts ar pazeminātu skābi, kā arī kolītu ārstēšanā ar labiem panākumiem izmanto uzlējumu. Šim nolūkam sasmalcinātas lapas attiecībā 1:10 aplej ar vārošu ūdeni un slēgtā emaljētā traukā vāra ūdens vannā 20 minūtes. Nostādina, izkāš un lieto mēnesi divas reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.

Tā kā kalanhoja uzkrāj cinku, tā uzlabo urīnceļu darbību un pozitīvi iespaido priekšdziedzeri. To var izmantot kā papildu ārstēšanas līdzekli prostatas dziedzera iekaisuma gadījumos, košļājot trīs reizes dienā svaigi nogrieztas lapas.

Vēnu varikozes saslimšanu ārstēšanai 750 gramu burciņu līdz pusei piepilda ar sasmalcinātām lapām, pārējo daļu pārlej ar 70-grādīgu spirtu vai degvīnu. Noslēgtu trauku nostādina septiņas dienas tumšā vietā 5 – 10 grādu temperatūrā, periodiski saskalojot. Izkāš un uzglabā izvilkumu ledusskapī. Lieto problemātiskām vietām sāpju mazināšanai, uzmanīgi ieziežot (neberzt) uz nakti apļveida kustībām no lejas uz augšu. Ārstēšanas kurss ir 2 – 3 mēneši. Tas veicina sabiezējumu uzsūkšanos, bet, lai pazustu sīkie kapilāru tīkliņi, nepieciešama ilgstoša ārstēšanās. Sasitumu un nobrāzumu gadījumos, lai likvidētu hematomu, asins izplūduma vietai ar koka irbulīti (dezinficētu) pieliek lapiņu, kas saskrāpēta līdz sulas izdalīšanai.

Palīdz, ja ir apsaldējumi un izgulējumi

Ja ir alerģiski ādas izsitumi, dermatīti, nelielas asiņojošas brūces, ekzēmas, kā papildu ārstēšanas līdzekli izmanto kalanhojas sulas un silta vārīta ūdens atšķaidījumā 1:3 samērcētas marles salvešu kompreses, uzliktas uz 20 – 30 minūtēm iekaisuma vietai, mainot tās 2 – 3 reizes dienā. Tā kā sulai piemīt spēja cīnīties ar stafilokoku un streptokoku infekciju, to lieto strutojošu brūču, apsaldējumu, apdegumu, izgulējumu gadījumā, kā arī uz rozes skartām vietām pirms gulēšanas uzliek augu sulā samitrinātu salveti vai smalki saberztas lapas (tikai stingri ievērojot aseptiku). Ja ir atrofiskas čūlas, lai veicinātu audu granulāciju, lieto sulu vai 3 – 4 svaigas lapas aplej ar vārošu ūdeni attiecībā 1:5 un vāra ūdens vannā 15 – 20 minūtes. Izkāš un brūcei uzliek uz 1, 5 – 2 stundām novārījumā samitrinātu salveti. Pirmās trīs dienas pārsēju maina katru dienu. Stāvoklim uzlabojoties, pārsēju maina reizi trīs dienās.

Kā papildu ārstniecības līdzekli tautas medicīnā ārstē mastopātiju, liekot uz slimības skartajām vietām kalanhojas kompreses vai sacietējumus ieziežot ar sulu, tādā veidā paātrinot sabiezējumu uzsūkšanos un mazinot sāpes. Māmiņām zīdītajām pret krūts galu sasprēgājumiem iesaka pēc katras zīdīšanas krūšu galam ar pipeti uzpilināt 2 – 3 pilienus sulas. Stāvokļa uzlabošanos novēro pēc 5 – 6 dienām.

Ārīgi var lietot arī ziedi. Dezinficētā traukā uz 30 gramiem sulas pievieno 50 gramu lanolīna vai cūku taukus, un, pakāpeniski maisot, pievieno vēl 50 gramu vazelīna. Ziedi uzglabā ledusskapī.

Kosmētikā sejas atsvaidzināšanai kalanhojas lapai no vienas puses novelk miziņu un ar atkailināto lapiņu maigi samitrina seju, kamēr sula ir pilnīgi izdalījusies. Pēc piecām minūtēm var lietot jebkuru krēmu. Jau pēc pirmās procedūras jūtams pozitīvs rezultāts. Kursā jāveic 10 – 12 procedūras pārdienām, to var atkārtot pēc mēneša.