Vēlos izmantot pēdējo iespēju. iespējams atradīsies saprotošs un iejūtīgs cilvēks, jo savādāk sunim draud eitanāzija.

Sāksim ar to, ka šīs suns diemžēl, nokļuva pie mums ar mēļu palīdzību, mēs pirkām vienu suni (pundurpinčeri) un dabūjam pavisam citu, 3x lielāku nekā plānojam un tam mēs pavisam nebijām gatavi. Pēc izskata suns ir līdzīgs dzinējam, kaut arī nevar to apgalvot, jo ir garas ķepas un spilgti melni-oranžā krāsa kažoks, kas ir neraksturīgi dzinējiem. Jau no pašas bērnības bija pamanāmi savi trūkumi, suns bija ļoti bailīgs, nervozs, trauksmains, ar ļoti jutīgu gremošanas sistēmu (caurejas, vemšanas) ar laiku kaut kur pēc 1.5 gada sāka parādīties agresīva uzvedība pret citiem suņiem, bet tā agresija bija vairāk ka aizsarg reakcija, mēs pamanījām ka viņam nepatīk komunicēt ar citiem suņiem un ja kāds viņam uzbāžas, tad viņš uzreiz palika agresīvs, vēl ar laiku reakcija uz jebkādu suni bija dīvaina, viņš nevarēja mierīgi paiet garam nevienam sunim, rēja ka traks ar putam uz lūpām un jo lielāks bija suns, jo trakāk bija uzvedība. Trauksme un nervozitāte arī auga ļoti stipri, viņam izraisa stresu un bailes jebkādas skaļas skaņas - kliedzoši bērni, stiprs vējš, nolauzti koki zem kājām, no katra miskastes vāka aizvēršanas viņš lēca ka zaķis un uzvedās neadekvātai - ar nenormālu spēku vilka mājās. No salūtiem viņam sākas paniskas lēkmes, katrs jaunais gads priekš mums bija ka sods, jo dzīvojam pilsētā un salūti ir vēl nedēļu pēc svētkiem, viņš atsākās ēst un iet ārā, tā viņam parādījās bailes no ārējās apstākļiem, viņam nepatīk pastaigas, jo tur viņš nejūtas drošs, ārā viņu var dabūt tikai izdarīt savas lietas, tiklīdz viņš to izdara, sākas nenormāla vilkšana uz mājām, viņš ir ļoti fiziski spēcīgs, tāpēc noturēt dažreiz pat grūti viņu, sakarā ar šo ir daudz mēs guvuši traumas, rokas jau ir iztiepušās, pleci sāp, katra pastaiga ka murgs. Ar viņu mēģināja strādāt kinologs, bet nekas neizdevās, kinologs teica ka izskatās ka ir ģenētiskā problēma - suns ir superjūtīgs, viņš pastiprināti jūt un dzird katru sīku skaņu un tas viņam izraisa lielu stresu un trauksmi. Vetārsts piedāvāja zāles, kas it ka vajadzētu mazināt šo stresu, bet arī nekas nelīdzēja.
Varbūt, ja nodrošināt viņam mierīgu dzīvi kaut kur laukos, kur nav tik skaļi ka pilsētā, kur nav tūkstoš un viena skaņa, kuru viņš asi uztver, kur nav saskarsme ar citiem suņiem un bērniem (jo viņam ļoti nepatīk mazie kliedzošie/raudošie bērni), tad sunim būs vieglāk eksistēt. Kur viņš var brīvībā atrasties, būt bez pavada un iet ārā tad, kad viņam sagribēsies. Visu to, dzīvojot pilsētā mēs nevaram nodrošināt, bet mocīt sevi un suni arī nevaram, jo mēs jau sabojājam savu veselību. Mēs būsim ļoti priecīgi, ja atradīsies mīļš saprotošs cilvēks, kas gribēs paņemt sev tādu specifisku draugu.
Suni sauc Arčijs, viņš dzimis 02.03.2021 Latvijā, mikročipa numurs 944116000055888, sver ap 20-22 kg. Pa cik viņam ir ļoti jūtīga gremošanas sistēma, viņam daudz ko nevar, jo uzreiz būs caureja un vemšana. Ēd tikai tīro gaļu bez kauliem, visu izņemot vistu, jo ir alerģija uz vistu. Sauso barību neēd, subproduktus (aknas, nieres, sirds) arī nevar.