Esmu šī paklīdusi Nāra , es gozējos uz savas neparastās salas, kuru izveidojis, zemūdens spēks, izceļot virs ūdens skaistas pilsētas, dažādu formu veidā un daudzkrāsainas, dzīvas un redzu tālumā neparastas formas kustības un pēkšņi, no ūdens izlien, kautkas līdzīgs ronim ar jūras kāpostiem un ievīsta mani kāpostos, jūtos smagi, nevaru kustēties, uzliek mani uz lielas ūdens rozes lapas un ar zemūdens koka zariem, kustina lielo lapu, kura slīd prom no manas salas, slīd gaismā un tumsā un es vairs nezinu kur mana sala, debesis sāk tumst, jūra sāk viļņot ar neparastu skaņu, viļņi viļņo ar vien augstāk un es atkal atrodos ūdenī, jūras viļņi noģērbj manu smago iekaustījumu un es peldu nezināmā virzienā, kamēr ūdens paliek mazāk un mazāk un pēkšņi ieraugu, kautko līdzīgu manai pasaulei, bet ne tik skaistu, īstu, krāsainu it kā es būtu iepeldējusi, dziļi starp rīfiem un neciešami trokšņi, dažādās skaņās, man ir auksti, drūmi, kur es atrodos, kur mana sala, kur manas mājas, kas mani glābs, kas mani glābs es Siren, neparastā