Man pēc nedēļas būs svētki , 23 februārī , un baigi gribas kotļetas , kādas bij kādreiz kolchoza ēdnīcās . Atdošos labās un gādīgās rokās , pret kotļetām un desertu , kādai Pelnrušķītei no Rīgas , Pierīgas , var arī mazliet tālāk no Rīgas , un vēlams , lai sieviete nebūtu no propagandas Panorāmas mīļotājām un neparko negribas no nopotētajām , un tāpat mani arī neinteresē slaucējas un mantrausīgās , jo esmu pelnītā atpūtā , nestrādājošs pensionārs .
Es esmu pensionārs , no sarkanās grāmatas , kurš nemaz un ļoti sen kā nepīpē , un nav alkoholiķis , un kas svarīgi, nav arī darba holiķis , un tapēc labi saglabājies eksemplārs .
Laulāties un sapņu pilis būvēt vairs netaisos un vairs nav īstais laiks , tas bija jādara jaunībā , papīrus atkal smērēt neredzu jēgu , tapēc ar tādām vēlmēm neuzmākties , un pārgudrās mani dzīvot mācīt gribētājas , arī netērējiet manu laiku . Šņabis pie kotļetām man pašam savs ir .