Ļoti vīrišķīgs Audi 80, ražots 1989. gadā – laikā, kad lietas tika radītas, lai kalpotu ilgi, jo rūpnīcās strādāja inženieri, nevis AI roboti. Tas bija periods, kad auto netika būvēti ar ieprogrammētu nojukšanas datumu, bet, lai izturētu karu, šķiršanos, bedres, īgnus cilvēkus un vēl pāris paaudzes, kamēr tu nodzer savu pensiju.

Toreiz inženieris nebija „produktivitātes konsultants ar MBA”, bet cilvēks, kurš zināja, kas ir metāls, skrūves un āmurs. Laiks, kad servisa rokasgrāmatā bija rakstīts, kā pašam pieregulēt degmaisījuma sastāvu un pārbaudīt dzirksteli nevis brīdināja tevi nemēģināt atvērt motora pārsegu, jo vari savainot savus pirkstiņus. Mūsdienās tu pat akumulatoru nevari nomainīt bez „dīlera atjauninājuma” – toreiz pietika ar uzgriežņu atslēgu un nedaudz smadzeņu.

Tas bija arī dizaina ziedu laiks – kad auto izskatījās skaisti, ar harmoniskām līnijām un proporcijām, nevis kā mūsdienās, kad dizains atgādina narkomāna delīrijā radītu haosu ar cirvi.

1989. gads bija laiks, kad pasaulē dzīvoja drosmīgi cilvēki. Bez interneta un TikToka viņi zināja, ka Berlīnes mūris ir jānojauc, vai, ja vajadzēja, spēja sastāties 600 km garā cilvēku ķēdē, lai izcīnītu brīvību un noteiktu savu dzīvi un likteni. Pie varas vēl bija valstsvīri, kas spēja pieņemt drosmīgus lēmumus, nevis PR menedžeri, kas izliekas, ka māk vadīt valsti.

Un, jā, toreiz par melošanu varēja kārtīgi atrauties pa muti, nevis tikt ievēlētam par prezidentu vai deputātu. Attiecības notika aci pret aci, nevis sūtot emoji. Mūziķi spēlēja īstu rokmūziku, nevis pīkstēja kā elektriskas peles mūsdienās.

Jā, es zinu – tāpat kā es, arī tu ilgojies pēc šādiem laikiem. Es nevaru tev piedāvāt ceļošanu laikā, bet varu piedāvāt laika kapsulu uz riteņiem – Audi 80, ar kuru braucot tu sajutīsies kā vecajos labajos laikos.

Ekonomisks, labi atregulēts 2.0 motors ar pilnu mehānisko šprici. Auto lietots tikai vasarā, pēdējos gadus braukts ļoti maz, jo tika lietots, kad salūza mana ikdienas mašīna. Faktiski – otrais rezerves auto. Svaiga skate, vienmēr izieta ar pirmo reizi.
P. S. Jā, es zinu – tu klusībā biji cerējis, ka esi gudrāks par citiem, tāpēc meklēji to nozīmīgo pogu viduskonsolē pie roķenes, bet nu nemuļķo sevi – Quattro tādā stāvoklī maksātu vismaz 10k.