Mani sauc Magonīte Jaukā.
Mana saimniece ieraugot manu valsts kodu, izlēma mani tā saukt.
Esmu bijusi uzticīga savai saimniecei, viņa mani reizi nedēļā veda uz somu pirti mazgāties un regulāri mašīnu ārstiem atrādija, lai es neniķojos.
Es jau nē, bet saimniecei notika nelaime un vairs ar mani nevar braukt. mums abām sirds sāp, ka esam spiestas būt viena no otras prom.
Bet tad kad saimniecei notika nelaime, viņas meita godīgi mani reizi pa reizei izvizināja pa Latviju, lai nesāk manai krāsai veidoties nesmukumi un kluči lai spīdīgi, bet es paliku dusmīga un niķīga un gribēju lai mani aizved pie ārstiem atrādīt, bet ne saimniecei ne jaunajiem nepietiek tā kāpostiņa, lai safrišinātu mani, tapēc saimniece ar smagu sirdi lēmusi no manis šķirties, jo es ar nespētu viņu vairs vizināt ar to traumu, kas viņai ir.
Absolos būt uzticīga nākamajam saimniekam, un nedarīt blēņas, pēc ārsta apmeklējuma. Un neesmu rijīga dāma.