Nākas pārdot manu balto princesi, jo vīram tika iedots darba auto un mums pietiek ar vienu.

Jettu pirku Moller Auto (22.gada aprīlī), lai viss būtu uzticami un caurspīdīgi. Kā sieviete pirku auto, kas ir ne tikai smuks un ekonomisks, bet arī tāds, kurā nebūs jāieguldas, kur ir daudz vietas mantām bagāžniekā un galvenais - labas tumbas (un multifunkcionāla stūre, lai operatīvi pārvaldītu mūziku un podkāstus) un, prooootams, sēdekļu apsilde. Bez tā nebiju gatava pirkt auto. Tas, ka automātisko kārbu gribēju, laikam jau ir pašsaprotami pilsētvidē. Un mazu nobraukumu (iegādājoties bija 68t. , tagad ir 116).

Man svarīgs bija arī roku balsts. Par pārsteigumu Džettari ir arī labs uzrāviens (jo tā ir viegla un dinamiska). Esmu pedante, tāpēc gana bieži mazgāju pērlītes virsbūvi un salonu tīrīju ar daisonu kā aptrakusi. Princese gadu naktis pavadīja ārpagalmā, taču 3 gadus pazemes stāvvietā, tiešām kā princese.

Ne es sarkstu, ne bālu - tāpēc dīlerim izprasīju VW krūzīti un blociņu. Tie gan paliks man piemiņā, bet VW ādas vāciņus tehniskajai pasei un savu iecienītāko auto smaržiņu došu līdzi nākamajam saimniekam/saimniecei .

Raksti, zvani.
Ar patiesi smeldzīgu sirdi Džettiņu nodošu gādīgās rokās.